Vārdnīcu ir tik daudz, ka izraudzīties nav viegli – īpaši, ja runājam par mūsu valstī populārākajām valodā, piemēram, angļu, vācu, krievu vai latviešu. Piedevām esam sarūpējuši gan skaidrojošas, gan tulkojošas, gan terminu, gan sarunvārdnīcas.
KĀ ZINĀT, KURA VĀRDNĪCA DER MAN?
Sāksim ar pašu nepieciešamāko un plašāko grupu – tulkojošajām vārdnīcām. Valodām, kuras gan ekonomisku, gan ģeogrāfisku apstākļu dēļ lietojam mazāk, piemēram, poļu, franču, nīderlandiešu, igauņu, itāliešu, spāņu un zviedru, esam veltījuši pa vienam diviem izdevumiem, kas parasti adresēti valodas apguvējiem vai ikdienišķu sarunu veicējiem.
Savukārt plaši lietotajām valodām – angļu, vācu un krievu – esam atvēlējuši krietni vērienīgāku plauktu. Tie izdevumi, kuros ir 50 000 un vairāk šķirkļu, derēs cilvēkiem, kas ar valodu strādā profesionāli. Piemēram, tulkiem, valodniekiem vai svešvalodu studentiem.
Ikdienas lietotājam, kas sarakstās, kas dodas komandējumos, būs noderīgas tās vārdnīcas, kurās ir 20 000 vai 35 000 vienību. Savukārt skolēniem vai tiem, kas tikai sāk apgūt jaunu valodu, derēs arī 10 000 vārdu izdevumi.
VĀRDNĪCA VAIRĀKĀS VALODĀS
Ir arī vārdnīcas, kas apvieno vairākas valodas – vārdu skaits tajās nekad nebūs liels, bet grāmata ir parocīga, ja darbojies ar pāris valodām vienlaikus. Vienā no izdevumiem, piemēram, aptvertas 7 valodas, kamēr cits koncentrējās tieši uz tik mulsinošajiem kulinārijas terminiem angļu – latviešu – krievu valodās. Savukārt tiem, kas uz ūdens, palīdzēs jūrniecības termini angļu, vācu, krievu un latviešu valodās.
ABPUSĒJĀS VĀRDNĪCAS
Ir arī “divvirzienu” vārdnīcas, teiksim, angļu–latviešu/latviešu–angļu vai krievu–latviešu/latviešu-krievu vienā grāmatā.Lai nav jātur uz galda vai somā divas! Pārstāvētas arī vācu, itāliešu un franču valodas, un, lai arī vairums ierindojams “ikdienas” kategorijā, ir arī profesionāli lietojamas “divvirzienu” vārdnīcas angļu, vācu un krievu valodās.
VĀRDNĪCAS LATVIEŠU VALODĀ
Goda vietā mums ir latviešu valoda, un tai veltīts visdaudzveidīgākais un specializētākais izdevumu klāsts. Ir sinonīmu, etimoloģijas un svešvārdu vārdnīcas, kā arī grāmatas, kas veltītas konkrētām jomām, piemēram, mitoloģijai vai grāmatvedībai.
Sinonīmu un svešvārdu vārdnīcas lieti noderēs komunikācijas zinību speciālistiem – arī topošajiem. Savukārt filologi, būdami profesionāļi valodas jautājumos, paši zinās, kas ir kas :)
Atsevišķi pieminamas būtu sarunvārdnīcas – tās vairāk der tiem, kuri ceļo un grib pateikt pāris frāzes “vietējā valodā”. Kaut vai joka pēc! Vēl kāds amizants izdevums ir liliputvārdnīciņas – kādreiz tās izdevām kā “špikeri” skolniekiem. Tās ir tik maziņas, ka ietilps gan vismazākajā rokassomiņā, gan kabatā. Špiko bez bēdu!
