Pašizolācijas laikā un dienās, kad laika apstākļi nelutina var pavadīt kvalitatīvu laiku un vingrināt smadzenes.
Bērnībā mēs tikām mācīti, ka ar sērkociņiem spēlēties nedrīkst. Taču ir reizes, kad šādas rotaļas izrādās tīri svētīgas. “Uzdevumi ar sērkociņiem” apkopo 50 izaicinājumus, kas ļaus palauzīt prātu, talkā ņemot ne pārmēru lielu sērkociņu kolekciju. Piedevām tie vienlīdz labi veicami gan vienatnē, gan sacenšoties draugu pulkā. Jāpiebilst, ka mazākajiem spēļu dalībniekiem labāk noderēs kociņi, kuriem viens no galiem īpaši iezīmēts, un būs nepieciešams arī pieredzējušāku spēlētāju padoms. Savukārt “Grāmataspicprātim” uzrunās “kāpēcīšus” – atsevišķi uzdevumi ir gan jaunajiem matemātiķiem, gan topošajiem zinātniekiem un izgudrotājiem. Tiesa gan, reizēm palīgā vajadzēs ņemt vecāko brāli vai māsu, vai pat mammu un tēti.
Tiem, kas prāta ‘’kustināšanai’’ pieiet nopietni, īsta bauda būs “Prāta vingrinājumi”- tā ir atjautības uzdevumu bībele, kurā atrodami 450 uzdevumi 5 grūtības pakāpēs!
Vai tiksi galā ar šo 4. līmeņa prātlauzi, vai tomēr būs jālapo grāmata no sākuma?
Savukārt “Asini prātu” izaicinās tos, kam patīk bildes un
dažādība – te ir uzdevumi ar kārtīm, domino kauliņiem, pulksteņa ciparnīcām un
mozaīkām.
Protams, ka visās grāmatās noslēgumā minētas arī pareizās
atbildes un skaidrojums, kā pie tām tikts. Bet ceram, ka beigu lapas vērsi,
vien pārbaudot savu versiju, vai tikai tad, ja nu iestājies pilnīgs domu
sastrēgums!
Ir cilvēki, kam patīk meklēt sakarības, kā tas nepieciešams,
atjautības uzdevumus risinot, bet ir cilvēki, kam interesē fakti. Mazliet
izklaidējošs, tomēr izglītojošs izdevums – “1000 jautājumu un atbilžu”. Nosaukums patiešām
pasaka visu pavisam precīzi: grāmatā nudien ir 1000 jautājumu (kas rosīgam
prātam radīs vēl vairāk jautājumu) un atbilžu par vēsturi, politiku, mākslu,
reliģiju, sportu, ģeogrāfiju un citām “karstajām” tēmām, ja esi visaptverošu
zinību cienītājs. Piemēram, vai zini, kas ir artišoki – dārzeņi, augļi,
gliemeži vai apmetne Āfrikā?
Stress un informācijas pārblīvētība noved pie atmiņas pārslodzes
Protams, ir labi prātu izaicināt uz maratonu, bet tas arī jāatpūtina un jāpabaro. Stress un informācijas pārblīvētība noved pie atmiņas pārslodzes, un par tās vienīgo aizsardzības līdzekli kļūst, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, atmiņas zudums. “Lai laba atmiņa un gaišs prāts” paskaidro, kā tad tas īsti notiek, kā vingrināt prātu un kā pārmaiņus stimulēt un atslogot smadzenes, lai atmiņa pati nekļūtu par tālu atmiņu. Mūsuprāt, šis izdevums vairāk uzrunās cilvēkus pusmūža gados, taču tas nāks talkā arī zinātkāriem jauniešiem un senioriem.
Pāris interesantu “smadzeņu faktu”
- Smadzenes
ir ne tikai domu orgāns – tās koordinē, kontrolē un regulē visas norises
organismā. Uztver informāciju, ko saņemam ar redzi, dzirdi, garšu, smaržu
un tausti, apstrādā to un, atbildot uz to, nodrošina ķermeņa kustības,
spēju runāt, saprast dzirdēto, atcerēties, regulē emocijas. Citiem vārdiem
– darbojas kā organisma komandcentrs.
- Hārvardā
pastāv „smadzeņu banka” ar apmēram 7000 smadzeņu eksemplāriem, kas tiek
izmantoti zinātniskiem nolūkiem.
- Ik
dienas prātam cauri izskrien vidēji 70 000 domu.
- Japāņu zinātnieki radījuši tehnoloģiju, ar kuras palīdzību cilvēki var skatīties savus sapņus kā filmu.
Ruta Darbiņā “Lai laba atmiņa un gaišs prāts”
